Par “FK Metta gada futbolists 2020” atzīts Meistarkomandas uzbrukuma līderis Raimonds Krollis.
FK Metta aizvadītās sezonas Gada futbolista godu izpelnījies mūsu Meistarkomandas uzbrucējs Raimonds Krollis, kurš 2020. gada sezonā izcēlās ar 11 vārtiem un 4 rezultatīvām piespēlēm Virslīgā.
Raimonds sezonas laikā piedalījās 24 spēlēs, paspēja arī aizvadīt 4 spēles Latvijas nacionālajā izlasē, gūstot arī vienus vārtus. Divreiz tika atzīts par Optibet Virslīgas labāko apļa jauno spēlētāju. Kopumā divās sezonās Raimondam 52 spēlēs 16 vārti.
Publiskā balsojumā Gada futbolists tika noteikts starp pieciem kandidātiem – pieminēto Raimondu Krolli, komandas kapteini Kristu Kristeru Gulbi, Rihardu Ozoliņu, Emīlu Birku, kā arī brazīliešu futbolistu Franklin Joseph.
Tagad arī Raimonda Kroļļa vārds ir iegravēts starp FK Metta gada futbolistiem. Viņš ir pirmais FS Metta audzēknis, kurš to ir paveicis.
2020. gads bijis izaicinājumiem bagāts, futbola laukumā esi piedzīvojis vairākus spilgtus notikumus un saņēmis dažādas atzinības. Kā kopumā vērtē aizvadīto gadu?
Domāju, ka futbolā šis ir bijis viens no labākajiem gadiem līdz šim, un to var vērtēt ar plusa zīmi. No malas varbūt pagaidām nav pilnībā izdevies atskatīties uz gadā paveikto, bet pietiekami daudz labu notikumu ir bijis. Arī nākamajam gadam mazie mērķi uzstādīti ir, bet līdz konkrētam mērķim nākamajam gadam vēl neesmu nonācis, tāpēc vairāk būs grūti komentēt.
Individuālie veikumi futbolā radījuši arī vairāk uzmanības. Daudz vairāk interviju – portālos, televīzijā, radio un citur. Kā tiec ar to galā?
Lielākoties neuzskatu, ka tas ļoti mainītu manu ikdienu, bet, protams, pirmās intervijas bija nedaudz ar satraukumu. Kad pieradu, tad tālāk jau bija vieglāk. Patika saruna pie Armanda Pučes, kur bija interesants formāts, atbrīvota gaisotne. Vienā brīdī nācās piedomāt pie stājas (smejas). Tas bija sociālo tīklu fragments, nezināju, kur rokas likt (smejas).
Vai zināji, kuras bildes tiks parādītas? (pilnu interviju skaties ŠEIT)
Tās, kuras ir manā Instagram kontā, tās zināju, bet bērnības bildes mamma bija aizsūtījusi. Pats tās nebiju redzējis (smejas).
Pats arī pārlasi intervijas, skaties citu izveidotos video materiālus ar vārtu guvumiem?
Video noskatos, bet rakstus gan nē – tur vairāk tētis ar mammu lasa un tad pastāsta.
Šosezon FK Metta spēlēja ar Eiropas augstākajās līgās gados jaunāko sastāvu. Biji viens no komandas līderiem, kā tiki galā ar šo atbildību?
Jāatzīst, ka šogad arī pašam gribējās uzņemties lielāku atbildību un lomu, kaut kādā ziņā tas arī sanāca. Varbūt stabilitāte kā līderim pietrūka – bija daudz ne tik veiksmīgu spēļu, bija arī 7 spēļu sausā sērija. Tā kā par līderību nevarētu teikt, ka tā būtu bijusi augstākajā līmenī.
Vai palīdz tas, ka FK Metta kā klubs lielu uzsvaru liek tieši uz jauno spēlētāju attīstīšanu?
Ja FK Metta turpinās iesākto ceļu, tad tas ir vienīgais klubs Latvijas Virslīgā, kur jaunajam spēlētājam ir tik daudz iespēju. Tikt pie stabila spēles laika, tikt arī pie nozīmīgas lomas komandā un trenera uzticības – tas ir svarīgi jaunam futbolistam. METTA ir laba vieta, kur attīstīt savu karjeru.
Līderība arī nozīmē atbildību pret komandu un komandas biedriem. Vai arī ārpus laukuma jaunākajiem futbolistiem devi kādu padomu, uzmundrināji?
Protams, ka bija jūtama lielāka atbildība pret citiem, kā arī jutu lielāku uzticību – komanda šosezon no manis gaidīja vairāk nekā 2019. gada sezonā. Ārpus laukuma neesmu no tiem, kas īpaši sapurina citus, bet padomu vai kādu ieteikumu, ja cilvēks uzklausa, varu arī iedot.
Raimonds Krollis saņem “Paraugfutbolists” atzīnību FS Metta 2013. gada sezonas noslēguma pasākumā.
“FK Metta gada futbolists” atzinība – esi izgājis cauri visai akadēmijas sistēmai, bijis neskaitāmos noslēguma pasākumos: ko Tev nozīmē šāds gods?
Tas ir liels gods! Kad bērnībā sāku trenēties un nedaudz vēlāk noskatījos pāris Virslīgas spēles gadā, spilgtāk atceros arī noslēguma pasākumus, kad pasniedza šo balvu. Atceros, kā atzinību saņēma Gatis Kalniņš, toreiz nodomāju, ka gribētos arī kādu dienu to sasniegt, un esmu priecīgs, ka tas ir izdevies. Arī divi no maniem bērnības treneriem – Ivars Gailis un Vladimirs Cīmanis – ir bijuši METTAs gada futbolisti, neatceros tikai balvas pasniegšanu (smejas). Treneri Vladimiru arī atceros darbībā 1. līgas spēlē, bija jaudīgs futbolists, arī kreisā kāja (smaida). No gada futbolistiem zinu arī Marselu Vapni, 2016. gadā kopā ar Rūdolfu Puķīti, Mārtiņu Milašēviču un Jāni Kausu spēlējām dublieros, ar Robertu Uldriķi un Eduardu Emsi rudenī bijām kopā izlasē, ar Emsi arī dzīvoju vienā numuriņā. Dāvis Ošs bija komandas biedrs aizvadītajā sezonā, bet Kgotso Masangane, protams, bija komandā arī šogad.
Šāda atzinība nozīmē arī piemēru jaunajiem futbolistiem. Kuras ir tās labās īpašības, kuras izceltu un ko novēlētu akadēmijas spēlētājiem?
Cik nu daudz ir tās īpašības (smejas). Svarīgs ir papildus darbs, taču nevis daudzumā, bet pareizs papildus darbs. Kvalitāte, nevis kvantitāte. Labās īpašības? Man patīk mentalitāte – spiediens man palīdz, nevis patraucē. Noteikti arī uzņēmība. Jaunajiem futbolistiem vēlu, lai turpina strādāt un turpina pareizi strādāt. Svarīga ir apkārtējā vide, jo apkārtējie cilvēki ir ļoti svarīgi. Tu vari būt ļoti talantīgs, bet, ja apkārt nebūs pareizie cilvēki, tas talants kādā brīdī pazudīs.
Ar mammu 2012. gada sezonas noslēguma pasākumā.
Sasaistot ar vidi, kāda loma Tavā attīstībā bijusi ģimenei un treneriem?
Mana ģimene ir bijis ļoti liels atbalsts – bez viņiem, iespējams, tagad nemaz nespēlētu futbolu. Ģimenes atbalsts vienmēr ir jūtams, un tas vienmēr ir bijis svarīgi. Par treneriem varu teikt tikai labāko – katrs iedeva kaut ko savu, katru treneri labi atceros un varu tikai pateikt lielu paldies. Katrs ieguldīja lielu darbu, deva savas zināšanas, un tas ir bijis ļoti vērtīgi.
Atgriežamies pie paša sākuma – kā sākās Tavs futbola ceļš?
Principā futbolā nonācu nejauši. Bērnudārzā varbūt kādreiz spēlējām futbolu, bet plāns no ģimenes puses bija, ka būšu hokejists. FS Metta apmeklēja 49. bērnudārzu, mēs ik pa laikam gājām uz Olimpisko sporta centru trenēties, tad sekoja izvēle starp futbolu un hokeju, un es izvēlējos futbolu.
Vieta, kur tas viss sākās – Rīgas 49. bērnudārzs.
Vai kāds no bērnudārza biedriem vēl ir futbolā?
No bērnudārza vairāki puiši vairs nespēlē, Virslīgā vēl palicis ir Renārs Guliaks. No jauniešu komandām, tā laika komandas biedriem mums ir daudz, daudz futbolistu. Pat ne tikai 2001. gadā dzimušie, arī ar Lūkasu Vapni bērnībā spēlējām kopā vairākus gadus, kad vēl ziemās spēlējām telpu futbolu.
Jau pieskāries jauniešu komandām – 2001. gada dzimušo komanda, šobrīd daudz futbolistu Virslīgā. Kas ir tā atslēga – labs kolektīvs, spēcīgas individuālās īpašības vai viss kopā?
Mums noteikti bija labs kolektīvs, pavisam cita motivācija. Šobrīd jaunieši sacenšas, kuram būs “trijnieks”, tas būs stilīgi, bet mums bija tā – kuram atzīme zemāk par 7, tas ir “klauns”. Arī futbolā mums bija konkurence savā starpā, viens otru pozitīvi dzinām uz priekšu. Spilgti atceros sezonu, kurā divas METTAs komandas tikās Latvijas čempionāta finālā [U-13 vecuma grupā, 2014. gadā – aut.]. Tas bija spilgts moments arī visai akadēmijai.
Izcīnīts “City Cup”. Augšējā bildē: Raimonds saņem kausu no pašreizējā Meistarkomandas trenera Andra Riherta. Apakšējā bildē: treneris Vladimirs Cīmanis ar 2001. gadu komandu.
No akadēmijas komandai pievienojas arvien jaunāki futbolisti – kāds ir Tavs vērtējums par šiem puišiem?
Es domāju, ka tie, kas pievienojas no akadēmijas ir ļoti labi sagatavoti un pat tehniski ir spējīgāki nekā mēs bijām tajā vecumā. Varbūt šobrīd novēroju to, ka jaunajiem spēlētājiem ātrāk parādās mazā “zvaigžņu slimība”, ko būtu nepieciešams piebremzēt, lai debija Virslīgā nav lielākais notikums. Pārliecībai ir jābūt, bet tā nevar pāriet iedomībā. Kad paliec iedomīgs, tad tu nestrādā pietiekami un novērsies no iesāktā ceļa.
Ar kuriem komandas biedriem šobrīd ir labākā saikne, tuvākās attiecības laukumā un ārpus tā?
Ārpus laukuma un arī futbola laukumā tie noteikti būs Jānis Beks un Gabriels Kirkils, ārpus laukuma un vēl vairāk laukumā – Rihards Ozoliņš. Laukumā mēs vairāk spēlējam kopā, ir lielāks spēles laiks. Noteikti arī Oskars Vientiess, tā varētu vēl ilgi turpināt, jo komandā visi viens otru labi pazīstam.
Noteikti ārpus laukuma izveidojušās attiecības saistītas arī ar futbola klašu programmu. Vai režīms, rīta treniņi un papildus ieguldījums ir nesis augļus arī Tavā attīstība?
Teikšu, ka šobrīd ir jūtama atšķirība, kad vairs nav futbola klases. Kad bija futbola klases cikls, sanāca, ka dienā pat 12-13 stundas esam kopā. 8.00 esam skolā, 19.00 beidzas treniņš. Tagad pat bija nedaudz savādi, ka neredzi katru dienu tos draugus – vēl vairāk es brīnos, kā mēs neapnikām viens otram tajā laikā (smejas). Laika grafiks pat bija grūtāks un saspiestāks nekā šobrīd. Divi treniņi dienā, skola, celies septiņos no rīta – mājās esi astoņos vakarā. Kārtīgs režīms.
Pieskarsimies sezonas individuālajiem rādītājiem – 11 gūtie vārti, vairākas rezultatīvas piespēles. Kas šosezon deva grūdienu un ļāva kļūt rezultatīvākam?
Pagājušā sezona bija debijas sezona, nejutos tik pārliecinoši. Bija arī daudz citu līderu – šogad bija jaunāks sastāvs, varēju uzņemties līdera lomu un kaut kādā ziņā tas arī sanāca. Iespējams, arī pēdējo divu-trīs gadu papildus ieguldītais darbs atmaksājās.
Vai papildus pārliecību deva arī gūtie vārti uzreiz sezonas ievadā?
Tā varētu būt. Pirms sezonas nejutos “baigi” pārliecināts – daudz treniņos situ garām. Tie vārti noteikti iedeva to pārliecības devu, kas bija nepieciešama.
Sezonas otrā puse komandai neizdevās, kas, Tavuprāt, pietrūka?
Jau iepriekš minēju, ka varbūt brīžiem pietrūka pieredzējis spēlētājs, sezonas laikā arī trūka izteikta malējā uzbrucēja. Ar jaunu kolektīvu kaut kur par daudz atdevām emocijas sezonas sākumā, un sezonas beigās tās pietrūka.
Raimonda Kroļļa debijas spēle Latvijas futbola augstākajā līgā.
Raimonds Krollis 2019. gadā, un Raimonds Krollis 2020. gadā – kas ir mainījies?
Personības ziņā, ir grūti pateikt, varbūt gudrāks nedaudz esmu palicis (smejas). Varbūt kāds apkārt teikts, ka nedaudz iedomīgāks, bet negribētos tam piekrist (smejas). Noteikti ir augusi pārliecība. Ja salīdzina debijas spēli 2019. gadā un šīs sezonas noslēdzošo spēli – debijā nācu laukumā ar mērķi nekļūdīties, bet spēlē pret Valmiera FC gribējās visu laiku saņemt bumbu un izšķirt spēli. Tā būtu galvenā atšķirība.
Kas, Tavuprāt, raksturo labu uzbrucēju un kuram uzbrucējam Tu seko līdzi?
Spēcīga mentalitāte, labas fiziskās īpašības un galvenais – vārtu gūšana. Sekoju līdzi Aubameyang. Londonas Arsenal ir vienīgais klubs no “lielā” futbola, kura spēles es skatos. Pēc spēles stila arī noteikti mēģinu līdzināties Aubam – ātrumā atpalieku, bet viņš paliek vecāks, kaut kad viņu noķeršu (smejas).
Divās sezonās ir izdevies gūt vārtus pret visām Virslīgas komandām. Kurus vārtu guvumus atceries visspilgtāk?
Pirmais, kas nāk atmiņā, ir “gols” sezonas pēdējā spēlē pret Valmiera FC, labas individuālās darbības – atņēmu bumbu, apspēlēju vārtsargu, guvu vārtus un Rihardu “iebortēju” (smejas). Par to pasmējāmies pēc tam. Ja nopietni, tad izceltu arī vārtus sezonas ievadā pret Spartaks Jūrmala, bet spilgtākais laikam bija vārtu guvums pret FK Ventspils [30. augustā, Daugavas stadionā FK Metta izlaida pārsvaru un izskaņā piekāpās ventspilniekiem ar 1:2 – aut.] – laba piespēle, labi izdevās apspēlēt un labi iesist.
Atskatoties uz pretinieku aizsardzību – kuru aizsardzību šķita grūtāk uzlauzt, bet kura bija parocīgāka?
Pret līderiem Riga FC un FK RFS noteikti bija grūtāk, jo maz spēlējām ar bumbu, grūtāk to ir sajust, arī uzbrukuma daļā ne vienmēr ir tik daudz partneru. Abu Rīgas klubu aizsardzības ir grūti uzlauzt, jo arī individuāli aizsargi ir spēcīgi. Teiktu, ka pagrūti ir arī pret FK Liepāja. No parocīgākajām aizsardzībām – vieglāk spēlēt pret komandām, kas spēlē atklātu futbolu. Tā būtu FK Ventspils un Spartaks Jūrmala. Parocīgi jutos arī pret FK Jelgava.
Vai ir arī nepieciešama īpaša motivācija, lai noskaņotos pret kādu no pretiniekiem?
Manu motivāciju neveido tas, pret ko spēlēju, bet mana galvenā motivācija ir iesist un uzvarēt, tāpēc nav tik svarīgi, pret ko es spēlēju.
Krollis U-19 izlases kreklā spēlē pret Nīderlandes vienaudžiem.
Pieskarsimies izlasēm – pirms gada veiksmīgs gads U-19 izlasē, arī iekļūšana Elites kārtā. Diemžēl Elites kārta tika atcelta, kā atskaties uz šo posmu izlasē?
Visi gaidījām Elites kārtu, mums bija labs kolektīvs, labi treneri. Domāju, ka arī Elites kārtā būtu parādījuši labu sniegumu un arī rezultātu.
Šogad pirmo reizi tiki izsaukts uz U-21 izlasi, ilgi nepaliki, patiesībā pat nesanāca uzspēlēt, jo uzreiz tiki izsaukts uz nacionālo valstsvienību, kurā paliki. Kādas bija pirmās sajūtas un atbildība nonākot nacionālās izlases rindās?
Noteikti tā bija papildus atbildība. Interesanti, ka man kā cilvēkam, kurš ir mierīgs un atbrīvots, debijas spēlē izlasē bija uztraukums. Tā bija neierasta situācija, ar kuru bija jātiek galā. Nākamajās spēlēs es iejutos un jutos brīvāk, cikla beigās izdevās gūt arī pirmo vārtus.
Izlasē biji jaunākais futbolists, kā Tevi pieņēma kolektīvā un kā izdevās iejusties?
Mani uzņēma labāk nekā biju gaidījis (smejas). Bija viegli iejusties, nacionālajā izlasē neviens nav ar “zvaigžņu slimību” vai izvairītos no sarunām. Visi bija draudzīgi, atvērti, viegli pieņēma un nebija nekādu problēmu iejusties.
Kā jaunākajam nebija jānes bumbu maisi un aptieciņa?
Nebija, nebija, izlasē par visu ir padomāts (smejas).
Pēc pirmā vārtu guvuma Latvijas Nacionālās izlases kreklā.
Pēc gūtajiem vārtiem spēlē pret Andoru varēja redzēt arī ļoti pozitīvas emocijas un atbalstu no Gutkovska un Kameša. Vai arī nometnes laikā bija jūtams atbalsts no komandas biedriem izlasē?
Atbalsts bija jūtams arī treniņos, pieredzējušākie spēlētāji palīdz un atbalsta. Gutkovskis ir ļoti pozitīvs spēlētājs un cilvēks, arī pirms debijas spēles viņš nāca un aprunājās ar mani. Lai arī esam vienas pozīcijas spēlētāji, mūsu starpā nav sāncensība, tā ir pozitīva un dabiska konkurence, tas priecē. Arī pieredzējušie spēlētāji, piemēram, Vladimirs [Kamešs] atbalsta – prieks, ka viņiem bija prieks par debijas vārtiem, bet galvenais, ka mums izdevās uzvarēt.
Šoruden pa virsu visam izdevās arī uzsākt studijas divās dažādās augstskolās un dažādās programmās. Vai šajā ziņā attālinātais režīms nāca par labu?
Man attālinātais režīms patīk vairāk, jo tad var veiksmīgi saplānot laikus. Arī treniņi mums ir tādos laikos, ka klātienē nāktos vairākas lekcijas izlaist, un arī klātienes režīmā materiāli e-vidē nebūtu tik pieejami kā tas ir attālinātajā režīmā. Šobrīd varu visu iekavēto apgūt pats nedaudz vēlāk. Arī no pasniedzējiem ir jūtama pretimnākšana, visi ir saprotoši un pagaidām nav bijušas nekādas problēmas.
Vai paspēji arī iepazīt savus kursa biedrus? Un vai kursa biedri arī zina, ka Tu spēlē futbolu Latvijas izlasē?
Sākumā pāris cilvēkus iepazinu, bet bija ierobežots laiks, tāpēc īsti tuvāk iepazīties nesanāca. Par otru jautājuma daļu – līdz gūtajiem vārtiem izlasē nemaz nezināju, ka kāds zina, ka spēlēju futbolu (smejas). Viens no kursa biedriem gan bija pirmajā dienā atnācis un aprunājāmies. Kad guvu vārtus, tad grupas “čatā” bija balss ieraksts, kursa biedri apsveica un izrādās arī seko līdzi futbolam (smaida).
Noslēgumā – novēlējums visiem Jaunajā gadā un sezonā!
Visiem treneriem vēlu pacietību, tikpat augstu motivāciju, profesionalitāti un darba ētiku. Uz jauno sezonu visam klubam un Meistarkomandai novēlu, lai būtu labāki rezultāti, stabilāks sniegums un vairāk patīkamu brīžu. Gribēju pie reizes arī pateikties mūsu līdzjutējiem, vienmēr ir jūtams labs atbalsts. Ir arī fani, kas citreiz uzraksta privāti, vienmēr ir patīkami aprunāties. Pozitīvi un patīkami cilvēki, un man ir prieks, ka tādi ir apkārt.
