Piedāvājam interviju ar FK Metta aizsargu Normundu Uldriķi.
2018. gada 24. septembrī Uldriķis kļuva par sesto FS Metta akadēmijas audzēkni, kurš debitēja Meistarkomandā. Augumā raženais aizsargs aizvadīja pilnu spēli pret FK RFS.
Normunds Uldriķis debitē Latvijas futbola Virslīgā.
Foto: FK Metta
Kopš tā dueļa Uldriķis ir piedalījies 75 spēlēs FK Metta sastāvā. 24. aprīlī pret Valmiera FC viņš svinēja jubilejas 50. spēli Virslīgā un kļuva par 26. spēlētāju, kuram to ir izdevies sasniegt METTAs sastāvā. Jāizceļ, ka viņš ir viens no tikai trīs FS Metta akadēmijas audzēkņiem ar šādu godu.
Šajā intervijā Normunds nedaudz pastāstīja par ģimenes ietekmi savās futbola gaitās, deva ieskatu savai lomai Meistarkomandā, izcēla spilgtākos momentus līdzšinējā karjerā, kā arī dalījās ar savu pieredzi Latvijas Universitātē.
Plašākas intervijas ar šī brīža FK Metta futbolistiem vari izlasīt ŠEIT (Rihards Ozoliņš) un ŠEIT (Emīls Birka), bet ŠEIT vari apskatīties video interviju ar Yunusa Muritala. Interviju ar METTAs pagājušās sezonas labāko spēlētāju Raimondu Krolli vari izlasīt ŠEIT.
Ierasti šādas intervijas sākas ar jautājumu, kāpēc sāki spēlēt futbolu. Tavā gadījumā tēva un vecākā brāļa dēļ liekas, ka mazākā vai lielākā mērā futbols jebkurā gadījumā būtu daļa no Tavas dzīves. Vai Tu tam piekristu?
Kaut kādā mērā es teiktu, ka sākumā jā. Tētis bija futbolā, brālis jau trenējās, bija tikai loģiski, ka arī es trenēšos. Bet tālāk jau es pats izvēlētos, vai tas futbols patīk vai nē. Principā sanāk, ka šobrīd futbolam ir ļoti liela loma ģimenē.
Gribētu pieskarties tieši ģimenes faktoram. Tas Tev ar brāli noteikti ir ļoti nozīmīgi, ka vecāki nāk uz spēlēm, vienmēr ir klāt. Kā tas ir, kad tētis reizē ir aģents un vai viņš nav ļoti prasīgs?
Ir, ir prasīgs, bet tas laikam jau ir vajadzīgs gan no tēva, gan no aģenta. Bet tā tas palīdz, ka varam runāt vairāk par futbolu, ko darīt uz laukuma, nevis par apkārtējām lietām. Viņš man vienmēr palīdzēs. Ir arī patīkami, ka vecākiem interesē manas spēles, abi brauc un skatās. Tāda papildus motivācija.
FS Metta gada ģimene 2015. gadā – Uldriķu ģimene.
Foto: Einārs Freimanis
Vai Tu atceries savu pirmo treneri?
Tas bija Juris Docenko futbola klubā “Alberts”. Ļoti profesionāls treneris, iedeva man tādus pamatus, kas noder ne tikai futbolā, bet arī visā dzīvē. Atceros, ka viņš teica: ‘’Visi neizaugs par labiem futbolistiem, bet galvenais, ka visi izaug par labiem cilvēkiem.’’
Sāki savas futbola gaitas Albertā, pārgāji uz Skonto akadēmiju, bet 13 gados pievienojies METTAi. Kas bija lielākā atšķirība no iepriekšējiem abiem klubiem, kādu pamanīji pēc pievienošanās FS Metta?
FS Metta viss notika profesionālāk. Man šķiet, ka šeit treniņu process bija nopietnākā līmenī nekā iepriekšējos klubos. Akadēmijai ir visaugstākie mērķi, un tas bija redzams jau no bērnības, kad tā disciplīna tika ieaudzināta.
Kādas vērtības ārpus futbola Tu esi ieguvis savos 7/8 gados FS Metta sistēmā?
[Domā] Kā jau minēju, tā ir disciplīna. Pašam kārtot savu režīmu, saplānot savu dienu, piemēram, kā paspēt izdarīt mājasdarbus, tikt uz treniņiem un tamlīdzīgi.
Nelielā intervijā pēc sava pirmā profesionālā līguma parakstīšanas izcēli vienotību komandas kolektīvā. Kā Tu vērtētu komandas atmosfēru šobrīd?
Es teiktu, ka tā vienotība noteikti ir saglabājusies. Klubā ir ļoti daudz jauniešu akadēmijas spēlētāji, kuri ir spēlējuši kopā jau vairākus gadus un ļoti labi viens otru pazīst. Skolā mācījos kopā ar vairākiem spēlētājiem, kuri šobrīd ir pirmajā komandā. Varētu teikt, ka visu ikdienu bijām kopā vai vismaz saistīti savā starpā.
Tavs brālis Roberts profesionālajā futbolā debitēja trīs gadus pirms Tevis. Vai bija kāds padoms, ko viņš Tev iedeva pirms debijas spēles pret RFS?
Viņš visu laiku dod man kādu padomu, nebija nekas tāds konkrēts, cik atceros. Tā mēs bieži sazināmies, pārrunājam mūsu spēles, momentus no tām. Kamēr viņš spēlēja Latvijā, mēs diezgan bieži gājām uz futbola laukumu Imantā.
Tagad Tu jau esi noslēdzis savu trešo sezonu. Ko Tu pats gribētu ieteikt METTAs audzēkņiem, kuri gaida savu iespēju pirmajā komandā?
Es teiktu, ka galvenais ir turpināt strādāt, trenēties, nepadoties un neapstāties – ar laiku rezultāti atnāks. Es domāju, ka tā arī ir ar visu dzīvē, ne tikai futbolā.
2014. gada Latvijas Jaunatnes futbola čempionāts.
Foto: FS Metta
Vai Tev ir kāds spēlētājs, savu 3 gadu laikā, kuru tu vēlies izcelt, kurš Tev ir bijis kā “mentors”, no kura esi visvairāk ieguvis zināšanas?
Noteikti sākumā tas bija Kirils Ševeļovs, kurš man ļoti palīdzēja, jo viņš spēlēja “manā pozīcijā”– ļoti daudz spēlējām kopā. Viņš ļoti daudz man palīdzēja, iemācīja, jo tomēr viņš ir ļoti pieredzējis spēlētājs. Kirils daudz ir spēlējis, daudz ir piedzīvojis. Gan treniņos, gan spēlēs ir devis ļoti daudz padomus.
Kuru treneri Tu vari izcelt, kurš Tev ir visvairāk ir palīdzējis, 8 gadu laikā esot FS METTA?
Visvairāk, es teiktu, ka tas ir Andris Riherts. Viņš (Andris) tomēr ir palīdzējis iesākt lielajā futbolā, Latvijas Virslīgā. Pie viņa es pietiekami daudz nospēlēju; viņš bija visietekmīgākais.
Ņemot vērā Tavu augumu, vai ir bijusi doma nodarboties ar citiem sporta veidiem, kā piemēram, basketbolu, volejbolu vai varbūt airēšanu?
Ir bijis, tikai tā pa jokam kāds jautājums, kāpēc mēs [ar brāli] netrenējamies basketbolā. Būtu jau interesanti uzzināt, kā tur veiktos ar manu augumu. Nezinu kā būtu, ja būtu. Neesmu par to tā domājis. Man patīk skatīties tenisu, pāris reizes to arī uzspēlējam kopā ar brāli.
Vai ir kāds slavens futbolists, kuram Tu vēlies līdzināties?
Viens spēlētājs, ko esmu tā skatījies jau ilgāku laiku, ir Sergio Busquets. Viņš ir ļoti nosvērts un precīzs. Zem liela spiediena viņš spēj saglabāt vēsu prātu. Man liekas, ka tieši tas, kas viņam galvā notiek, ir kaut kas īpašs. No savas pozīcijas spēlētājiem, man visvairāk patika Vincent Kompany un Pique. Es gan neteiktu, ka cenšos viņiem līdzināties. Varētu pateikt, ka man patīk, kā viņi spēlē.
Kādam klubam Tu seko līdzi ārpus METTAs?
Visvairāk sekoju Manchester City. Tas ir tāds klubs, kas man visvairāk patīk.
Vēl pie reizes, ja pieminēji pozīciju. Tu pats esi spēlējis balstā kā Busquets, pat uzbrukumā esi izgājis. Ko Tev tas dod, ka esi bijis dažādās pozīcijās?
Es teiktu, ka tas ir diezgan labi, ka man ir izdevies izmēģināt visas centrālās pozīcijas. Tas ļauj paskatīties uz futbolu no dažādiem skatu punktiem un saprast, kas dažādās situācijās ir jādara. Šobrīd ir jāsaka, ka centra aizsargs ir mana pamatpozīcija, varu spēlēt arī kā balsta pussargs, bet uzbrukumā gan pagaidām neplānoju.
Tu esi divu dramatisku uzvaras vārtu autors. Vai šos divus momentus tu vērtētu visaugstāk savās līdzšinējās futbola gaitās?
Jā, noteikti, tie ir visspilgtāk atmiņā palikušie momenti. It īpaši pirmie vārti pret FK Ventspils Hanzas vidusskolas laukumā. Ļoti foršs moments, kas ilgi paliks atmiņā.
Ir kāds cits īpašs moments uz futbola laukuma, kas tev ir palicis atmiņā?
Varbūt no jaunatnes futbola. Mēs ar Skonto klubu bijām Gothia Cup Zviedrijā, kas ir viens no lielākajiem turnīriem pasaulē komandu skaita ziņā. Varbūt pat ne tieši no futbola, bet no atmosfēras tas bija tāds grandiozs notikums. Bija interesanta pieredze.
Runājot par spilgtiem momentiem, martā debitēji Latvijas U-21 izlasē un izgāji sākumsastāvā ar pieciem citiem mettiešiem. Tā vien šķiet, ka tu jau esi pieradis ar vairākiem komandas biedriem kluba rindās spēlēt arī izlasē. Pat jājautā – ko atšķirīgu jūti, kad spēlē izlasē un kad spēlē klubā?
Droši vien tā saspēlētība un viena otra izpratne uz laukuma. Ikdienā tomēr trenējos klubā un ar visiem izlases spēlētājiem nav tik laba saprašanās. Tas gan ir pilnīgi normāli, tā ir visās izlasēs.
Tu esi bijis visās jauniešu izlasēs. Ko tev nozīmē pārstāvēt Latvijas krāsas?
Man liekas, tas ir liels gods aizstāvēt valsts krāsas. Tā ir papildus motivācija parādīt savu labāko spēli.
2021. gada 7. septembris – U-21 sastāvā pret Vācijas vienaudžiem.
Vai vari pastāstīt vairāk aizvadītajām spēlēm ar U-21 izlasi [pret Polijas un Vācijas vienaudžiem]?
Bija ļoti viegli sastrādāties ar galveno treneri Aleksandru Basovu, es teiktu viņš ir ļoti profesionāls un pieredzējis. Diezgan viegli bija saprasties. Manuprāt, abās spēles aizvadījām ļoti labi, mēs bijām tuvu punktiem, žēl, ka neizdevās realizēt iespēju. Tā bija laba pieredze, labas spēlēs un jāmēģina nākamreiz iegūt punktus, pret tik nopietniem pretiniekiem.
Jau ar Rihardu Ozoliņu iepriekš runājām par METTAs akadēmijas 2001. gada gājumu, kas ir bijis īpaši veiksmīgs – pagājušosezon bijāt septiņi FK Metta sastāvā. Vēlos jautāt to pašu, ko viņam – kā tas ir, kad blakus pirmajā komandā ir tie paši puiši, ar kuriem pavadīji vairākus gadus akadēmijā?
Es domāju tas ir patīkami, ka lai arī mēs ejam savu ceļu, to darām visi kopā jau daudzus gadus. Arī uz laukuma tas izpaužas. Kā jau minēju, tā saprašanās tiešām palīdz spēlei. Bijām kopā arī futbola klasēs. Uz futbola laukuma un ārpus tā bija iekšējā konkurence. Domāju, ka tas futbola klašu projekts ir noderīgs un vērtīgs visiem, kas tur mācās.
FS Metta 2001. gadu komanda, izcīnot Latvijas čempiontitulu 2014. gada sezonā.
Cik daudz un ar kuru komandas biedru Tu pavadi laiku ārpus treniņa?
Visvairāk es teiktu, ka ar saviem vienaudžiem – 2001.g.dz., ar kuriem es esmu trenējies visvairāk. Gabriels Kirkils, Rihards Ozoliņš, Alvis Sorokins, Jānis Beks, laikam visvairāk esmu pavadījis visvairāk laiku, kurus pazīstu jau no bērnības.
Pirms gada uzsāki studijas Latvijas Universitātē – ko Tu studē? Kāpēc tāda izvēle?
Es mācos finanšu menedžmentu. Principā no Latvijas Universitātē piedāvātajiem virzieniem tas šķita tāds interesantākais un varbūt pat noderīgākais. Man šķiet tas ir diezgan vērtīgs kurss, kurā turpināt izglītoties.
Kā Tev līdz šim ir izdevies apvienot futbolu ar mācībām?
Tas jau ir ierasts no futbola klašu laikiem. Arī tur bija jāapvieno futbols ar skolu, un tagad apmēram ir tas pats Universitātē. Man personīgi nav grūti. Pasniedzēji ir pretimnākoši. Ja ir kādas problēmas ar Universitātes darbiem, varu sarunāt tos izpildīt citā laikā.
Kāds ir Tavs pirms spēles rituāls, kas Tev liek justies ērti un palīdz sagatavoties spēlei?
Agrāk bija kaut kādas māņticības (smejas), bet tagad es vairs nepievēršu tām uzmanību, tagad galvenais koncentrējos uz sevi. Uzskatu, ka tādi rituāli nav vajadzīgi, vai pat tie traucē biežāk nekā palīdz, ja tu kaut ko aizmirsti, tad tas var radīt nevajadzīgu stresu
Kā jau profesionālam futbolistam, kurš vēl pietam studē – Tev noteikti ir limitēts brīvais laiks. Kā pavadi to?
Patīk paspēlēt Call of Duty uz PlayStation, dažreiz uzspēlēju NBA vai FIFA. Patīk arī paskatīties kādu filmu vai seriālu.
Ko no seriāliem vari ieteikt?
[Smejas] Nezinu vai varu to teikt. Nē, nu, tā jau pēdējā laika mīļākais seriāls ir Brooklyn 99. Patika ļoti.
Intervija: Reinis Alksnājs un Mareks Biedriņš
Intervijas foto: Eduards Grencmanis
