Pievienots: 3. Maijā, 14:47
Share

Romans Rožkovskis kopā ar FS  METTA/Latvijas Universitāte ir jau ceturto sezonu. Šajā laikā apņēmīgais ventspilnieks ne tikai paspējis aizvadīt 73 spēles un iekrāt 10 vārtu guvumus, bet arī kļūt par vienu no komandas līderiem, ko apliecina kapteiņa apsējs. Latvijas Universitātes studenta dotības nav palikušas nepamanītas un Romans ir viens no tiem mettiešiem, kas regulāri tiek izsaukts uz Latvijas U-21 izlasi.

Zinām, ka nāc no Ventspils vai tur arī uzsāki savas futbola gaitas, un vai atceries kā tas notika?
Protams, atceros. Konkrētu datumu nevaru pateikt, bet dienu, kad pirmo reizi devos uz futbola nodarbību atminos gan. Pirms tam veselu nedēļu nācās vecākus pārliecināt par savu izvēli, taču galu galā viņi man piekrita. Kopā ar māti devāmies uz Ventspils olimpisko centru, piegājām pie jauniešu futbola trenera un es teicu, ka vēlos trenēties. Jau nākamajā dienā skraidīju pa futbola laukumu un dzenāju bumbu.

Kā atradi ceļu uz FS METTA/Latvijas Universitāte?
Beidzot pastāvēt, klubam Vindava radās nelielas problēmas atrast komandu. Sanāk, ka FS METTA/Latvijas Universitāte nokļuvu paša iniciatīvas vadīts. Sazvanījos ar komandas treneriem un viņi teica, lai braucu šurp. Daudz laika netērēju, un jau drīzumā sāku trenēties kopā ar pārējiem.

Kāds futbolists pastāstīja, ka nesaprata tavu izvēli, kad Virslīgas kluba vietā izvēlējies 1. līgu un FS METTA/Latvijas Universitāte. Tev noteikti ir zināms, kāpēc izdarīji šādu izvēli?
Tas bija grūts periods dzīvē. Nebiju vel pabeidzis vidusskolu, un man priekšā stāvēja izvēle - pabeigt mācības vai arī ķerties pie iespējas spēlēt futbolu. Nav noslēpums, ka FS METTA/Latvijas Universitāte piedāvā abas iespējas. Tāpēc mana izvēle neradīja nekādas šaubas. Atskatoties uz pagātni redzu, ka esmu izdarījis pareizo izvēli.

Arīdzan mācies Latvijas Universitātē, pastāsti, ko apgūsti un kāpēc izvēlējies tieši šo studiju virzienu?
Mācos Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, studiju programmā grāmatvedība, audits un analīze. Kāpēc izvēlējos tieši šo programmu nav liels noslēpums. Nolēmu iet mātes pēdās, jo viņa pabeigusi tieši Latvijas Universitāti un šo studijas programmu.

Izglītību esi atstājis kā rezerves variantu, galvenie sapņi un mērķi noteikti ir futbolā, kādi tie ir?
Izglītība ir svarīga, taču lielāko uzsvaru lieku uz sportu. Neesmu vēl atmetis sapņus, ka kādu dienu būs iespēja pacīnīties laukumā ne tikai Latvijas Virslīgas čempionātā, bet arī kādā no Eiropas līgām. Lieliski būtu ar izlasi piedalīties Eiropas čempionātā. Aizstāvēt savas valsts karogu uz laukuma ir katra futbolista mērķis un sapnis. Es neesmu izņēmums, tāpēc ne tikai sapņoju, bet arī daru visu, lai kādreiz varētu tikt pie iespējas spēlēt Latvijas lielajā izlasē.

Pirms sezonas Nike fotosesijā nācās izmēģināt arī modeļa profesiju, kas labāk futbolists vai modelis?
Noteikti futbolista profesija ir labāka, vismaz man noteikti (smejas). Esmu jau izvēlējies savu profesiju, taču pēc fotosesijas varu teikt, ka modeļa profesija nav no tām vieglākajām.

Pērn izcīnīji 1. līgas zeltu. Par ko, tavuprāt, komanda var cīnīties debijas sezonā Virslīgā un kā vērtē līdzšinējo startu?
Pagājušajā gadā izcīnītais zelts man ir pirmais, un man ir liels prieks un gods, ka tas tika izcīnīts tieši FS METTA/Latvijas Universitāte komandas sastāvā. Pašsaprotama lieta, ka pagaidām mums būs grūti cīnīties par augstām vietām, bet cīnīties varam pret jebkuru komandu. Nevarētu teikt, ka sezonas sākums izdevies veiksmīgs, taču nekas traks arī nav noticis. Lielākās cīņas ir vēl mums priekšā. Jālabo kļūdas un vairāk jākoncentrējas uz nākamajām spēlēm. Tas kas ir noticis, noticis un to mainīt jau nevar, taču nākotni vēl varam ietekmēt un, lai to izdarītu, jācīnās.


Šosezon jau ilgāku laiku spēlē ar kapteiņa apsēju. Kāda ir sajūta, ka tas tik ilgi turas pie tevis? Un vai tas, ka esi kapteinis kaut ko maina, piemēram, emocionāli vai gatavojoties mačam?

Pirmkārt, tā ir atbildības sajūta. Protams, kaut kas mainās. Vairāk pievēršu uzmanību sagatavošanas procesam, vairāk pievēršu uzmanību sīkumiem.

Kā vari salīdzināt Virslīgu, toreiz pirms 3 gadiem, kad spēlēji "Vindavas" sastāvā un tagad? Kas mainījies vai tā, tavuprāt, kļuvusi vājāka vai spēcīgāka?
Grūti salīdzināt, jo daudz jau netiku pie spēlēšanas. Tagad Virslīga kļuvusi jaunāka. Taču futbols nav stāvējis uz vietas, manuprāt, čempionāts paliek arvien interesantāks un kopējais līmenis aug.

Bieži tevi redzam pieslēdzamies uzbrukumiem vai sākotnēji vēlējies būt uzbrucējs? Kā vispār nonāci malējā aizsarga pozīcijā?
Domāju, ka katrs puisis, kad atnāk nodarboties ar futbolu ,vairāk vēlās tieši gūt vārtus. Mani jau no paša sākuma lika aizsarga pozīcijā. Sākumā spēlēju kā centra aizsargs, bet sava auguma dēļ īpaši ilgi šajā pozīcijā neaizturējos. Kad sākām spēlēt uz lielā laukuma, stabili ieņēmu malējā aizsarga pozīciju. Vairākas reizes ir nācies spēlēt arī par malējo pussargu, varbūt tāpēc kājas skrien uz priekšu.

Tev, kā aizsargam, pēc uzbrukumiem, ātri jāatgriežas atpakaļ vai pie ātruma un izturības īpašībām tiek papildus piestrādāts treniņos?
Treniņos vairāk tiek piestrādāts pie citām īpašībām. Ātrums, izturība, spēks tiek trenēts pirmssezonas procesā, bet sezonas laikā vairāk tiek akcentēts darbs ar bumbu. Protams, ja vēlies kaut kādā komponentā pielikt, tad ir jāpadarbojas ārpus treniņiem.

Aizsargiem nereti nākas izpildīt izklupienus, kuri parastajam skatītājam mēdz likties diez gan šaušalīgi. Šļūkt ar kājām pa zemi, turklāt vēl pa mākslīgo laukumu. Pēc tam negadās, ka kājām noberzta visa āda? Varbūt atceries savu pirmo izklupienu?
Tas ir sports, bez traumām, zilumiem neiztikt. Esmu jau pie tā pieradis. Savu pirmo izklupienu gan neatceros, bet domāju, ka no malas tas varētu izskatīties ļoti neveikls (smejas).

Laukumā tevi bieži redzam ar diez gan pasenu "Nike Total 90" buču modeli, cik pāri ar tādiem tev ir un cik viegli ir pierast un iespēlēt jaunus apavus?
Pašlaik man ir divi pāri "Nike Total 90 Air Zoom", kuros arī spēlēju. Šos modeļus vairs neražo un tos ir grūti dabūt, tāpēc drīz no tiem būs jāatvadās. Ir grūti atteikties no tā, pie kā esi pieradis, bet nākas adoptēties pie jauniem nosacījumiem, pie jauniem apaviem. Problēmu ar jaunu apavu iespēlēšanu nav, vienīgais šis process var būt mazliet sāpīgs un ilgstošs. Bet kopumā, kad eju uz laukuma nedomāju par apaviem, vai tajos ir ērti vai nē, laukumā ir jādomā par citām lietām.

Pēdējās spēlēs komandas atbalstu papildinājuši arī organizēti fani ar dziesmām. Cik nozīmīgs tev kā spēlētājam ir tas, ka laukuma malā kāds dzied vai cīņas karstumā to dzirdi?
Pirmkārt, vēlos pateikties visiem mūsu atbalstītājiem un faniem, kuri nāk uz mūsu spēlēm, atbalsta un tic mums. Tas viennozīmīgi mūs visus dzen uz priekšu. Protams, sadzirdot fanu dziesmas, vēlme darboties, cīnīties pieaug. Par to saku - Liels Paldies!

Un nobeigumā. Šo sezonu FS METTA/Latvijas Universitāte iesāka zilajās formās vai esi noilgojies pēc zaļi baltajiem krekliem (intervija notika pirms spēles ar "Spartaku")?
Noteikti esam noilgojušies pēc savas pierastās formas krāsas. Domāju, kad iziesim laukumā tieši balti zaļās formās, būs pavisam citas sajūtas nekā tagad. Bet, protams, forma nespēlē galveno lomu laukumā, bet spēlētāji, savādāk mēs jau būtu ar medaļām (smaida).

 

DSC_5227

Romans nebaidās iesaistīties gaisa divcīņās un par spīti ne tik lielajam augumam bieži tajās uzvar


Atbalstītāji